SIA Terapijas centrs „Skaņas un mūzika”
Altum ESF projekta Nr. 9.1.1.3./15/1/001 ietvaros

Ikgadējais uzsaukums - Terapijas centrs aicina bērnus ar invaliditāti vai autiskā spektra traucējumiem un to vecākus izmantot iespēju ar 2022 gada. 19.septembri apmeklēt Mūzikas terapijas vai Vibroakustiskās terapijas sesijas par samazinātu cenu. Terapijas centra “Skaņas un mūzika”pakalpojuma cena par vienu sesiju 25 Eur, projekta ietvarā ar 50 % atlaidi = 12 Eur. Pieteikšanās līdz šā 2022.gada 19.oktobrim


Terapijas centra “Skaņas un mūzika” adrese: Birznieka Upīša iela 20A-203

Sīkāka informācija un apraksti par pakalpojumiem pieejami mājas lapā: http://www.skanasunmuzika.lv/

Pieteikšanās, aizpildot zemāk esošās ailītes , un nosūtot uz e-pastu: [email protected]

Klienta/pacienta vārds, uzvārds: _____________________________________________

Vecāka/aizbildņa vārds, uzvārds: ____________________________________________

Klienta/pacienta vecums: _______                 Vīrietis ___     Sieviete___

Kontakt telefons:  ___________________

Vai atbilstat uzrunātai mērķauditorijai? ________

Vai vēlaties apmeklēt Mūzikas terapijas _______ vai Vibroakustiskās terapijas ______  sesijas?

.

Terapijas centrs “Skaņas un mūzika“

Deinstitucionalizācijas process

Projekts ilgst no 2015. līdz 2023. gadam. ES ir piešķīrusi finansējumu deinstitucionalizācijas procesa īstenošanai.

DI projekti tiek īstenoti visos Latvijas reģionos un tajos piedalās 115 pašvaldības. Pašvaldības, kas projektos nepiedalās, nesaņem ES finansējumu, un sociālo pakalpojumu attīstībai izmanto pašvaldības vai citus pieejamos resursus.

2021. gadā DI projektos pašvaldības turpina sniegt sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus pilngadīgiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar invaliditāti, kas dzīvo ģimenēs, un viņu likumiskajiem pārstāvjiem vai audžuģimenēm. Pakāpeniski attīstās jaunu sociālo pakalpojumu infrastruktūra, kas paplašina sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanas iespējas.

Tāpat plānošanas reģioni sadarbībā ar pašvaldībām organizē individuālo vajadzību izvērtēšanu un atbalsta plānu izstrādi jaunām personām, kuras vēlas uzsākt dalību DI projektos un saņemt to finansētus sociālos pakalpojumus.

Lai pieteiktos pakalpojuma saņemšanai, sazināties ar sava novada pašvaldībās sociālo dienestu.

SIA Terapijas centrs Skaņas un mūzika (socialā pakalpojumu sniedzējs) piedāvā pakalpojumus:

  • Mūzikas terapija; vibroakustiskā terapija; smilšu terapija; logopēdija; psihologa konsultācija; vizuāli plastiska māklsas terapija; ABA terapija; Montessori nodarbības; fizioterapija

Gribi atpūsties ?


Piesakies mūzikas terapijas grupā – pieaugušajiem !!!!!

( Divu grupu apraksti zemāk)

Nr. 1.     grupa

SKAŅU SPĒKS

„Ja iemācīsimies atpazīt apkārt esošās situācijas un attiecību paraugus,

gūsim izpratni par saviem zemapziņas uzskatiem,

kas ir visu pieredzējumu avots.”

(Gregs Bradans)

Tikai nesatraucies, ja nekad neesi spēlējis instrumentu vai dziedājis, tāpēc jau grupa tiek veidota, lai mazliet vari piedzīvot sevi pilnīgi jaunā ampluā - sadzirdētu citu dalībnieku pieredzes stāstus, apzinātos savas vajadzības, dalītos ar sajūtām un varbūt pat, lai iegūtu jaunus draugus.

Atļaujies ienākt „skaņu telpā”, kur mijiedarbībā ar dažādu skaņu savienojumiem un melodijām, radoši meklēsi atbildes uz sev interesējošiem jautājumiem.

Provizoriskās tēmas:

·         Emociju līdzsvars, iekšējo vajadzību apzināšanās, sensoro sajūtu sajušana, mūzika- resursa uzkrāšana, atjaunošanās (relaks)

Darbošanās: improvizācijas ar instrumentiem, improvizācijas ar ķermeni, dziļā elpošana, iztēles veicināšana, apzināta sapņošana, relaksējoša atpūta un sarunas.  

Grupu vada: Inga Bērziņa (sertificēta mākslas terapeite mūzikas terapijā).


Nr. 2.     grupa

ATBRĪVO SAVU IEKŠĒJO BĒRNU

„ Kā lai es zinu, ka neprotu spēlēt , ja ne reizi to neesmu pamēģinājusi ”

(A. Lindgrēna no „Pepija Garzeķe”)

Radošums, motivācija, realizācija....

Ja jūti, ka gribi izrauties no rutīnas , nāc...! Ir laiks pamēģināt !!!

Improvizēsim, spēlēsim, draudzēsimies.

Ar ko?  Ar bungām, ķermeni, balsi un visu citu, ko redzēsim acu priekšā.

Grupu vada: Inga Bērziņa (sertificēta makslas terapeite mūzikas terapijā)






Pie mums viesojās ukraiņu psiholoģe

 Tatjana Gerasimenko

Ir atvērts pieraksts uz konsultācijām. Piedāvajumu skatīt: 

https://terapijascentrsskanasunmuzika.mozello.com/stranica-1/stranica/





Mēs ar lielu prieku paziņojam, ka mūsu komandā ir jauna kolēģe


Ilze Reinfelde 


 Klīniskā psiholoģe, Mg psych. Sertificēta klīniskais  psihologs  - pārraugs, sertificēts smilšu spēles terapijas praktizētāja. Konsultē un  bērnus, jauniešus un pusaudžus ar autiskā spektra traucējumiem, UDHS,  trauksmes traucējumiem, psiholoģisko traumu pārstrādi, vardarbība  u.c.



Mēs ar lielu prieku paziņojam, ka mūsu komandā ir jauna kolēģe 


Iveta Brence 


klīniskā psiholoģe (konsultē gan pieagušos gan pusaudžus)





Iepriecini savus tuvos un mīļos!

No šodienas Terapijas centra mājas lapā pieejamas Dāvanu kartes ! 

Skatīt Terapijas centra mājas lapā:

www. terapijascentrsskanasunmuzika.mozello.com/davanu– kartes/



Var pienākt brīdis, kad nav īstas skaidrības kā rīkoties, ko darīt, kā būtu labāk ?

Mēs ar prieku paziņojam, ka Terapijas centrs piedāva jaunu pakalpojuma veidu

MEDIĀCIJA UN PSIHOLOĢISKAIS ATBALSTS!


SIA Terapijas centrs „Skaņas un mūzika”

Altum ESF projekta Nr. 9.1.1.3./15/1/001 ietvaros

Aicina bērnus ar invaliditāti vai autiskā spektra traucējumiem un to vecākus izmantot iespēju ar 2021 gada. 4. janvāri apmeklēt Mūzikas terapijas vai Vibroakustiskās terapijas sesijas par samazinātu cenu. Terapijas centra “Skaņas un mūzika”pakalpojuma cena par vienu sesiju 20-25 Eur, projekta ietvarā ar 50 % atlaidi = 10 Eur

Sīkāka informācija un apraksti pieejami mājas lapā: http://www.terapijascentrsskanasunmuzika.mozello.com/                          


Projekta numurs: 9.1.1.3/15/I/001

Eiropas Sociālā fonda projekts

"Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai"

Projekta mērķis ir:

noteikt un pārbaudīt optimālus risinājumus sociālo uzņēmumu izveidei un attīstībai, tai skaitā darba integrācijas sociālo uzņēmumu atbalstam, lai palielinātu nodarbinātības iespējas nelabvēlīgākā situācijā esošiem bezdarbniekiem, personām ar invaliditāti un personām ar garīga rakstura traucējumiem.

 

 


 Stress un imunitāte                 

Laikā starp Ziemas Saulgriežiem  un Pavasara atnākšanu, jebkurš no mums izjūt dažādus veselības traucējumus, piemēram, imunitātes pazemināšanās, elpošanas, gremošanas traucējumi, enerģijas zudumi, hronisks nogurums,  galvas sāpes, reiboņi, nervozitāte, uzbudinājums,  miega traucējumi utt… Turklāt, šajā pavasarī, īpašu lomu pasaules emocionālajā telpā ieņem globālās bailes par Covid-19 infekcijas izplatību.

Tāpēc, apzināti vai neapzināti katram no mums pavīd iekšējs jautājums: “ Kā dzīvosim? Kā izdzīvosim? Kā pasargāsim sevi?... utt.”

Kāpēc tā?

Vairumā cilvēki  jūtas neapmierināti, viegli aizkaitināmi, dusmīgi, dzīvo pastāvīgās bailēs un, izjūtot trauksmi, neviļus nonāk pat draudīgā psihoemocionālā  disbalansa kokteilī.

Jebkurš impulss, kas tur mūs nepārtrauktā, ilgstošā spriedzē, signalizē par stresora klātbūtni mūsu dzīvēs un izraisa intensīvas stimulu  bioloģiskas reakcijas.

Tātad stress…Kas ir stress ?

Stress ir emocionāla un fiziska spriedze, kas rada izmaiņas organismā kā atbildes reakcija uz jebkuru ārējās vides stimulu, piemēram, vārdiem, mīmiku, notikumu, troksni, gaismu utt.

Teorētiskajās nostādnēs izšķir četrus stresa veidus gan no  kvalitātes, gan no  kvantitātes dimensijas, un, ne vienmēr stresa uzdevumi ir saistīti ar negativitātes zīmi:

·         eistress- “labais” stress, kas motivē uz jēgpilnu darbību,

·         hipostress- zemas intensitātes stress,

·         hiperstress –augstas intensitātes stress,  

·         distress- “sliktais” vai pataloģiskais stress.

Savukārt, akūtais stress, kas ir pēkšņs, tipiski īslaicīgs vai draudīgs notikums (piemēram, laupīšana, uzruna utt.) vai hroniskais stress, kam piemīt ilglaicīgas vides prasības (laulības, konflikts, darba stress, personība), izšķir laika dimensiju un mūsu organismos var novērot kā īslaicīgas vai  ilglaicīgas izmaiņas.

Pamatā, situācijas, kas izsauc stresu var būt psiholoģiska rakstura reakcijas, piemēram, kā kaitīgi ieradumi (mazkustīgs dzīves veids, smēķēšana, emocionālas, sociālas vai ekonomiskas problēmas, maladaptīvs personības stils) un fizioloģiska rakstura reakcija, kurā piedalās gan Centrālā nervu sistēma (CNS) (galvas smadzenes, muguras smadzenes, Hipotalāms un Smadzeņu stumbrs),  gan Perifērā nervu sistēma (PNS)(Aferentā un Sensorā NS, Eferentā NS – Somatiskā un Veģetatīvā NS), kā arī endokrīnie dziedzeri (orgāni) un hormoni. Rezultātā, situācijās pie  augsta stresa līmeņa, organismā izstrādājas īpaši stresa hormoni (adrenalīns, noradrenalīns, kortizols), traucējot imūnsistēmas, aknu, muskuļu, taukaudu normālai darbībai.[1]

Pastāv uzskats, ka no stresa nemaz nevar izvairīties, jo cilvēka vecumposma attīstība  visas dzīves garumā jau veicina stresa rašanos (piemēram, uzsākot iešanu  bērnu dārzā, skolas gaitas, studijas augstskolā, darba attiecības jaunā vietā, svešā kolektīvā, stājoties laulības attiecībās, ģimenes veidošana, bērnu dzimšana utt...[2]

Tāpēc terapijās, labāk iepazīstot stresa mehānismu,  mēs varam to izmantot, gūstot pat no tā baudu un izstrādāt dzīves kvalitāti ar atbilstošu savas dzīves filozofiju. Stress ir saistīts ar jebkuru darbību  un izbēgt no tā var tikai tas, kurš nedara neko.[3]

 

Mēs, terapijas centra “Skaņas un mūzika ” speciālisti būsim ar Jums kopā, lai terapijas procesā būtu iespējams rūpīgi iepazīt sevi un atrast sev piemērotāko reakcijas veidu uz attiecīgā stresa līmeni, un pat turēties pie tā, lai neizprovocētu jaunu distresu vai pastāvīgas pārslodzes reakcijas.

Apzinātas elpošanas metode, aktīva muzicēšana, mūzikas klausīšanās, dažādas relaksācijas tehnikas, vibroakustiskā mūzikas terapija, smilšu terapija, vizualizācijas un iztēles  veicināšana ir tikai daži veidi un iespējas, kā ātrāk atgūt  emocionālo formu un stresa hormonu mazināšanu organismā.

Centra speciālisti Jums arī palīdzēs analizēt un piemeklēt risinājumus dzīves situācijām, kas rada saikni starp stresu un stresa izraisošiem impulsiem jeb stresoriem. (Bērziņa 2020).

                                                                     Esiet veseli !!!

Cieniet sevi un akceptējiet savas jūtas, lai mīlestībā sagaidītu pavasara svaigumu ar spirgtu elpu un rosīgu dzīvesprieku !!!


                                                                                             Izdošanos vēlot - terapijas centra                                                                                                         “Skaņas un mūzikas ” kolektīvs


                                     Dzintras Zariņas un Kristīnes Paņko intervija

Latvijas Radio LR1

Mūzikas un mākslas terapija var palīdzēt bērniem ar mācīšanās traucējumiem

https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/gimenes-studija/muzikas-un-makslas-terapija-var-palidzet-berniem-ar-macisanas-tr.a125260/


Dzintras Zariņas intervija

 Latvijas Radio LR1

Jaunākie pētījumi par autisma rašanos un iespējām to ārstēt

https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/zinamais-nezinamaja/jaunakie-petijumi-par-autisma-rasanos-un-iespejam-to-arstet.a123144/



Terapijas centra Skaņas un mūzika atklāšana !!!!!! Tas brīdis ir klāt ...…..

Sākumā ir mirklis…, apjausma… un DOMA… Laikam ritot tā nobriest, pieņem apmērus un signalizē par vēlmi rasties un realizēties…

Tāpēc, laicīgi noķerot ideju, DOMA piesaistīja domu biedrus un rosināja pārtapt vajadzībā- līdz brīdim, kad kalendārā iezīmējās 2019. gada 28. oktobris - DOMA PĀRTAPA ĪSTENĪBĀ…

Ar lielu prieku paziņojam, ka savas durvis ir atvēris Terapijas centrs “Skaņas un mūzika”, kas vienkopus rosinājis satikties vairākiem speciālistiem vienotā komandā ar vienotu ideju, koncepciju un mērķiem.

Viens no virsuzdevumiem, ko komanda piedāvā ir holistiskā pieeja, kura tiek balstīta uz pētījumiem veiktu medicīnisko aprūpi- ārstniecībā, rehabilitācijā, profilaksē.

Mēs piedāvājam profesionālu atbildību, attieksmi, atbalstu…

Laipni gaidīts ir ikviens - liels, mazs, gan viens, gan ar draugiem, jo katra sevis izzināšana ir iekšēja apjausma par neapzināti zināmo!

Uz tikšanos!!! 


Ziemassvētku noskaņās: https://kokteilis.la.lv/ziemassvetku-muzika-palidz-atjaunot-laimes-hormonu-kermeni-atklaj-muzikas-terapeite

Skaņas un mūzika Ziemassvētkos

 Ziemassvētkos cilvēki mēdz ievilkt dziļāku elpu…  Un, kad ikdienas steiga ar mūžam nepadarāmiem darbiem ir atlikta malā, jo ir sācies svētku gaidīšanas laiks, daudzi no mums vēlas izprast:

“Kas ir Ziemassvētki? Kāpēc tie ir neparasti? Kas veicina brīnuma gaidas? Ko jūtam? ”

Tāpēc, laikā, kad gaisā pazib tik daudzkrāsaini spožas uguntiņas, sajūtama piparkūku un mandarīnu smarža un pirkstos čaukstinās ietinamo lentīšu švīkoņa, arī mūsu terapijas centra “Skaņas un mūzika” speciālisti Ziemassvētku gaidās, mēģināja apzināt: “Kā Ziemassvētku dziesmas un mūzika ietekmē cilvēka psihi un  veselības stāvokli…”

Skaņu cilvēks iepazīst jau atrazdamies mammas ķermenī.

Mātes asinis satur milzīgu daudzumu “informācijas” molekulu un bioķīmiskas vielas, kas nosaka un veido ne tikai mātes pieredzi un uzvedību,  bet uzsūcoties caur placentu, sasniedz augļa šūnas un gēnus. Rezultātā, mazulis pieredz tās pašas emocijas un psiholoģiskos stāvokļus, ko pārdzīvo mamma. Viņas sirds puksti, plaušās plūstošais gaiss, troksnis barības pārstrādē- jau ir pati pirmā pieredze ar dabīgo skaņu komplektu. Bet, mazulim attīstoties, vēl ciešāka mijiedarbība ar skaņu pasauli, veidojas brīdī, kad skaņu viļņi sinhronizējas ar viļņiem, ko uztver galvas smadzenes. Vieglā pulsācija un viļņveidīgie viļņi sinhronizējas gan ar orgāniem un dziedzeriem, gan šūnām visā ķermenī, tāpēc var domāt, ka skaņa kā fizikāls lielums ar noteiktu frekvences ātrumu atrodas gan mūsos, gan ārpus mums. 

Ar mazuļa pirmo kliedzienu daba parāda, ka viens no varenākajiem instrumentiem ir cilvēka balss, un gaisam rezonējot caur balss saitēm, arī veidojas enerģiju viļņi, kas pārvietojoties pa ķermeni, stimulē smadzeņu darbību,  raisot  vispārējo  labizjūtu gan fiziskā ķermenī, gan emocionāli.

Mūzika vēsturiski pastāv no mirkļa, cik vispār var runāt par cilvēces vēsturi – skaņas viļņiem rezonējot ar cilvēka ķermeni, rodas nepieciešamība izpausties (izplesties), tā  pastiprinot saikni starp jūtām un emocijām. Ja apkārt esošo skaņu rezonanse sakrīt ar skaņojumu cilvēka organismā, mūzika mūs uzrunā un raisa patīkamas sajūtas un atmiņas.

Ziemassvētku gaidīšanas laiks asociatīvi saistās ar stāstu par Kristus bērniņa nākšanu pasaulē, par attiecībām starp  māti un tēvu. Tas ir laiks, kas rosina iekšējo sarunu ar mūsu pašu dzimšanu, pieredzi, apziņu un zemapziņu, tas ir laiks, kas noteikti stimulē neapzināti meklēt un atgriezties drošībā, siltumā, paļauties uz Dievišķā Brīnuma klātbūtni.

Ziemassvētku dziesmu un mūzikas tradīcija vēsturiski aizsākās jau m.ē. 4. gst. un savu attīstības ceļu izgājusi viļņveidīgi – no pilnīgas aizmirstības līdz vairākiem Zelta laikmeta periodiem. Ziemassvētku mūzika attīstījās, piesakot sevi gan kā pagānisko rituālu un svētku  svinēšanas neatņemamu sastāvdaļu, gan pretendējot uz kristietības un reliģisko mākslu- kora un solo dziedāšanā, korāļu, himnu un liturģisko tekstu slavinājumiem. Laika gaitā Ziemassvētku mūzika ir  mainījusies gan savas muzikālās valodas, gan tautu sazināšanās interpretējumos. 18. un 19. gst. Ziemassvētku mūziku sāka komponēt arī profesionālie komponisti, un, kā vieni no pirmajiem bija Johans Sebastians Bahs (“Ziemassvētku oratorija”, 1734), Georgs Fridrihs Hendelis (“Mesija”, 1742), Fēliks Mendelsons (“Kristus”, 1847) u.c.

Tieši šajā laika posmā jēdziens “Korālis” kļuva arī par sinonīmu jēdzienam “Ziemassvētku dziesmas”, jo tās ir tikušas veltītas Kristus dzimšanai un tapušas dažādās zemēs.

Mūsu sabiedrībā Ziemassvētku mūzikai ir ļoti liela nozīme! Gaidot Ziemassvētku laiku, komponisti turpina sacerēt aizvien jaunus un nozīmīgus skaņdarbus, kuriem nākotnē vajadzēs liecināt par mūsdienu laikmetu un sabiedrisko domāšanas veidu. Ziemassvētku mūzikas uzdevums ir ieskanēties ik katrā sirsniņā, lai veidojoties laimes hormonam vēsts, kas dzimusi Ziemassvētkos, piepildās mīlestībā pateicībā, priekā un līksmībā! (Bērziņa, I., 2019).

 

                  Svētītu gaidīšanas laiku,

                 priecīgus Ziemassvētkus…

                      Laimīgu Jauno 2020 gadu!

 

                                                                  vēl  terapijas centra speciālisti:

Evija Rolle - Kupliņa (centra vadītāja, psiholoģe, mākslu(mūzikas) terapeite)

Dzintra Zariņa (sertificēta mākslu (mūzikas) terapeite

Inga Bērziņa (sertificēta mākslu (mūzikas) terapeite

Kristīne Paņko (mākslu (mūzikas) terapeite)

Jurita Smiltiņa (psiholoģe, smilšu terapeite)