Gribi atpūsties ?

Piesakies mūzikas terapijas grupā – pieaugušajiem !!!!!

( Divu grupu apraksti zemāk)

Nr. 1.     grupa

SKAŅU SPĒKS

„Ja iemācīsimies atpazīt apkārt esošās situācijas un attiecību paraugus,

gūsim izpratni par saviem zemapziņas uzskatiem,

kas ir visu pieredzējumu avots.”

(Gregs Bradans)

Tikai nesatraucies, ja nekad neesi spēlējis instrumentu vai dziedājis, tāpēc jau grupa tiek veidota, lai mazliet vari piedzīvot sevi pilnīgi jaunā ampluā - sadzirdētu citu dalībnieku pieredzes stāstus, apzinātos savas vajadzības, dalītos ar sajūtām un varbūt pat, lai iegūtu jaunus draugus.

Atļaujies ienākt „skaņu telpā”, kur mijiedarbībā ar dažādu skaņu savienojumiem un melodijām, radoši meklēsi atbildes uz sev interesējošiem jautājumiem.

Provizoriskās tēmas:

·         Emociju līdzsvars, iekšējo vajadzību apzināšanās, sensoro sajūtu sajušana, mūzika- resursa uzkrāšana, atjaunošanās (relaks)

Darbošanās: improvizācijas ar instrumentiem, improvizācijas ar ķermeni, dziļā elpošana, iztēles veicināšana, apzināta sapņošana, relaksējoša atpūta un sarunas.  

Grupu vada: Inga Bērziņa (sertificēta mākslas terapeite mūzikas terapijā).

Nr. 2.     grupa

ATBRĪVO SAVU IEKŠĒJO BĒRNU

„ Kā lai es zinu, ka neprotu spēlēt , ja ne reizi to neesmu pamēģinājusi ”

(A. Lindgrēna no „Pepija Garzeķe”)

Radošums, motivācija, realizācija....

Ja jūti, ka gribi izrauties no rutīnas , nāc...! Ir laiks pamēģināt !!!

Improvizēsim, spēlēsim, draudzēsimies.

Ar ko?  Ar bungām, ķermeni, balsi un visu citu, ko redzēsim acu priekšā.

Grupu vada: Inga Bērziņa (sertificēta makslas terapeite mūzikas terapijā)

Pie mums viesojās ukraiņu psiholoģe

 Tatjana Gerasimenko

Ir atvērts pieraksts uz konsultācijām. Piedāvajumu skatīt: 

https://terapijascentrsskanasunmuzika.mozello.com/stranica-1/stranica/

Mēs ar lielu prieku paziņojam, ka mūsu komandā ir jauna kolēģe

Ilze Reinfelde 

Klīniskā psiholoģe, Mg psych. Sertificēta klīniskais  psihologs  - pārraugs, sertificēts smilšu spēles terapijas praktizētāja. Konsultē un  bērnus, jauniešus un pusaudžus ar autiskā spektra traucējumiem, UDHS,  trauksmes traucējumiem, psiholoģisko traumu pārstrādi, vardarbība  u.c.

Mēs ar lielu prieku paziņojam, ka mūsu komandā ir jauna kolēģe 

Iveta Brence 

klīniskā psiholoģe (konsultē gan pieagušos gan pusaudžus)

Iepriecini savus tuvos un mīļos!

No šodienas Terapijas centra mājas lapā pieejamas Dāvanu kartes ! 

Skatīt Terapijas centra mājas lapā:

Var pienākt brīdis, kad nav īstas skaidrības kā rīkoties, ko darīt, kā būtu labāk ?

SIA Terapijas centrs „Skaņas un mūzika”

Altum ESF projekta Nr. 9.1.1.3./15/1/001 ietvaros

Aicina bērnus ar invaliditāti vai autiskā spektra traucējumiem un to vecākus izmantot iespēju ar 2021 gada. 4. janvāri apmeklēt Mūzikas terapijas vai Vibroakustiskās terapijas sesijas par samazinātu cenu. Terapijas centra “Skaņas un mūzika”pakalpojuma cena par vienu sesiju 20-25 Eur, projekta ietvarā ar 50 % atlaidi = 10 Eur

Sīkāka informācija un apraksti pieejami mājas lapā: http://www.terapijascentrsskanasunmuzika.mozello.com/                          

Projekta numurs: 9.1.1.3/15/I/001

Eiropas Sociālā fonda projekts

"Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai"

Projekta mērķis ir:

noteikt un pārbaudīt optimālus risinājumus sociālo uzņēmumu izveidei un attīstībai, tai skaitā darba integrācijas sociālo uzņēmumu atbalstam, lai palielinātu nodarbinātības iespējas nelabvēlīgākā situācijā esošiem bezdarbniekiem, personām ar invaliditāti un personām ar garīga rakstura traucējumiem.

 Stress un imunitāte                 

Laikā starp Ziemas Saulgriežiem  un Pavasara atnākšanu, jebkurš no mums izjūt dažādus veselības traucējumus, piemēram, imunitātes pazemināšanās, elpošanas, gremošanas traucējumi, enerģijas zudumi, hronisks nogurums,  galvas sāpes, reiboņi, nervozitāte, uzbudinājums,  miega traucējumi utt… Turklāt, šajā pavasarī, īpašu lomu pasaules emocionālajā telpā ieņem globālās bailes par Covid-19 infekcijas izplatību.

Tāpēc, apzināti vai neapzināti katram no mums pavīd iekšējs jautājums: “ Kā dzīvosim? Kā izdzīvosim? Kā pasargāsim sevi?... utt.”

Kāpēc tā?

Vairumā cilvēki  jūtas neapmierināti, viegli aizkaitināmi, dusmīgi, dzīvo pastāvīgās bailēs un, izjūtot trauksmi, neviļus nonāk pat draudīgā psihoemocionālā  disbalansa kokteilī.

Jebkurš impulss, kas tur mūs nepārtrauktā, ilgstošā spriedzē, signalizē par stresora klātbūtni mūsu dzīvēs un izraisa intensīvas stimulu  bioloģiskas reakcijas.

Tātad stress…Kas ir stress ?

Stress ir emocionāla un fiziska spriedze, kas rada izmaiņas organismā kā atbildes reakcija uz jebkuru ārējās vides stimulu, piemēram, vārdiem, mīmiku, notikumu, troksni, gaismu utt.

Teorētiskajās nostādnēs izšķir četrus stresa veidus gan no  kvalitātes, gan no  kvantitātes dimensijas, un, ne vienmēr stresa uzdevumi ir saistīti ar negativitātes zīmi:

·         eistress- “labais” stress, kas motivē uz jēgpilnu darbību,

·         hipostress- zemas intensitātes stress,

·         hiperstress –augstas intensitātes stress,  

·         distress- “sliktais” vai pataloģiskais stress.

Savukārt, akūtais stress, kas ir pēkšņs, tipiski īslaicīgs vai draudīgs notikums (piemēram, laupīšana, uzruna utt.) vai hroniskais stress, kam piemīt ilglaicīgas vides prasības (laulības, konflikts, darba stress, personība), izšķir laika dimensiju un mūsu organismos var novērot kā īslaicīgas vai  ilglaicīgas izmaiņas.

Pamatā, situācijas, kas izsauc stresu var būt psiholoģiska rakstura reakcijas, piemēram, kā kaitīgi ieradumi (mazkustīgs dzīves veids, smēķēšana, emocionālas, sociālas vai ekonomiskas problēmas, maladaptīvs personības stils) un fizioloģiska rakstura reakcija, kurā piedalās gan Centrālā nervu sistēma (CNS) (galvas smadzenes, muguras smadzenes, Hipotalāms un Smadzeņu stumbrs),  gan Perifērā nervu sistēma (PNS)(Aferentā un Sensorā NS, Eferentā NS – Somatiskā un Veģetatīvā NS), kā arī endokrīnie dziedzeri (orgāni) un hormoni. Rezultātā, situācijās pie  augsta stresa līmeņa, organismā izstrādājas īpaši stresa hormoni (adrenalīns, noradrenalīns, kortizols), traucējot imūnsistēmas, aknu, muskuļu, taukaudu normālai darbībai.[1]

Pastāv uzskats, ka no stresa nemaz nevar izvairīties, jo cilvēka vecumposma attīstība  visas dzīves garumā jau veicina stresa rašanos (piemēram, uzsākot iešanu  bērnu dārzā, skolas gaitas, studijas augstskolā, darba attiecības jaunā vietā, svešā kolektīvā, stājoties laulības attiecībās, ģimenes veidošana, bērnu dzimšana utt...[2]

Tāpēc terapijās, labāk iepazīstot stresa mehānismu,  mēs varam to izmantot, gūstot pat no tā baudu un izstrādāt dzīves kvalitāti ar atbilstošu savas dzīves filozofiju. Stress ir saistīts ar jebkuru darbību  un izbēgt no tā var tikai tas, kurš nedara neko.[3]

Mēs, terapijas centra “Skaņas un mūzika ” speciālisti būsim ar Jums kopā, lai terapijas procesā būtu iespējams rūpīgi iepazīt sevi un atrast sev piemērotāko reakcijas veidu uz attiecīgā stresa līmeni, un pat turēties pie tā, lai neizprovocētu jaunu distresu vai pastāvīgas pārslodzes reakcijas.

Apzinātas elpošanas metode, aktīva muzicēšana, mūzikas klausīšanās, dažādas relaksācijas tehnikas, vibroakustiskā mūzikas terapija, smilšu terapija, vizualizācijas un iztēles  veicināšana ir tikai daži veidi un iespējas, kā ātrāk atgūt  emocionālo formu un stresa hormonu mazināšanu organismā.

Centra speciālisti Jums arī palīdzēs analizēt un piemeklēt risinājumus dzīves situācijām, kas rada saikni starp stresu un stresa izraisošiem impulsiem jeb stresoriem. (Bērziņa 2020).

                                                                     Esiet veseli !!!

Cieniet sevi un akceptējiet savas jūtas, lai mīlestībā sagaidītu pavasara svaigumu ar spirgtu elpu un rosīgu dzīvesprieku !!!

                                                                                             Izdošanos vēlot - terapijas centra                                                                                                         “Skaņas un mūzikas ” kolektīvs