“Krīze katram cilvēkam ir individuāla, kā arī robeža, kad cilvēks saprot, ka pats vairs netiek galā, katram ir atšķirīga. Vienam tā ir tuvinieka zaudējums, citam attiecību iziršana, vēl kādam “izdegšana” darbā. Notikumi var būt pēkšņi vai arī uzkrājušies ilgākā laikā,” stāsta terapijas centra “Skaņas un mūzika” klīniskā psiholoģe Ilze Pīpkalēja.
Kā atpazīt?
Krīzes pazīmes var būt gan emociju vadības grūtības t.i. nespēja tikt galā ar dusmām, agresiju, aizvainojumu, izmisumu, utt., gan arī izmaiņas uzvedībā un domāšanā. Tāpat viena no pazīmēm var būt ķermeņa ‘signāli’ - parādās bezmiegs, slimības.
“Par ieilgušām problēmām var liecināt negatīvas emocionālas reakcijas, sajūta – es vairs netieku galā, nekam nav jēgas, vai arī ‘iesprūdums’ kādā no dzīves jomām, piemēram, attiecību grūtības ar ģimenes locekļiem vai attieksmē pret sevi – mazvērtības izjūta, paškritika, bailes, vainas izjūta. Tā kā cilvēka organisms ir vienots kopums, ilgstoši ‘iesprostotas’ emocijas var izpausties fiziski kā bezmiegs, ilgstošs nogurums vai pat dažādas saslimšanas,” uzsver psiholoģe.
Kā norāda speciāliste tikpat kā ikviens cilvēks dzīvē ir sastapies ar kādām psihotraumatiskām situācijām, vai tas būtu bijis bērnībā, pusaudžu gados vai vēlāk. Tā rezultātā cilvēkā var veidoties negatīvas pārliecības par sevi, kā piemēram, es neesmu drošībā, esmu bezpalīdzīgs, es esmu nevērtīgs, neesmu pelnījis neko labu, es esmu neiederīgs, utt., kas veido noteiktus uzvedības modeļus. “Pēc ilgstoši atkārtotiem traumatiskiem notikumiem, piemēram, pārdzīvotas vardarbības bērnībā, var veidoties depresija vai postraumatiskā stresa sindroms, gan arī izveidoties atkarības vai citas smagas psiholoģiskas problēmas,” stāsta terapijas centra speciāliste.
Kā risināt?
Cilvēks jebkurā dzīves posmā var daudz ko mainīt, atpazīstot un izstrādājot iepriekš pārdzīvoto pieredzi. Psihologs grūtību risināšanas procesā palīdz cilvēkam atklāt un izmantot paša iekšējos resursus, ieraudzīt problēmas no citu skatu punkta, sniedz ieteikumus un metodes, piemēram, stresa vadībai.
Speciālists kopā ar klientu izvērtē gan uzvedību, gan dzīves uztveri, gan domāšanas veidu, gan bērnības pieredzi, gan arī reizēm mantoto pieredzi no iepriekšējām paaudzēm mijiedarbībā ar apkārtējo vidi un cilvēkiem. Ar bērniem un pusaudžiem terapijas centra speciālisti strādā, izmantojot vecumam atbilstošas terapijas metodes, kad nodarbības notiek rotaļu formātā, piemēram, smilšu terapija, mūzikas terapija, silto graudu terapija.
Šobrīd plaši pielietotā sistēmiskā ģimenes psihoterapija skata cilvēku kā sistēmas sastāvdaļu. Svarīgi ir redzēt mijiedarbību nevis tikai atsevišķus notikumus, jo, mainoties viena ģimenes locekļa vai partnera attieksmei un uzvedībai, mainās arī pārējo locekļu uzvedība. Piemērota gan darbā ar pāri, gan visu ģimeni, gan arī individuāli. “Pieeja – ‘lūdzu saremontējiet manu bērnu’ nestrādā! Tāpēc, bieži gadījumos, kad vecāki atved bērnus vai pusaudžus, lai panāktu izmaiņas, tiek meklēti risinājumi visai ģimenei kopumā,” uzsver terapijas centra speciāliste.
Savukārt, pielietojot t.s. EMDR metodi traumatiskas atmiņas iespējams pārstrādāt ar bilaterālo stimulāciju – acu kustībām vai piesitieniem traumas pārstrādes laikā. Stimulācija palīdz piekļūt informācijas pārstrādes mehānismam smadzenēs, un rezultātā mainās cilvēka izjūtas, domāšana, emocijas, attieksme, atmiņas zaudē savu sāpīgumu. “Šī metode strādā gan ar traumatiskajām atmiņām, gan palīdz efektīvi iestrādāt resursus, kas palīdz, piemēram, daudz vieglāk tikt galā ar grūtību situācijām,” uzsver terapijas centra speciāliste
“Svarīgi ir saprast, ka neviens speciālists neiedos “tableti”, kas izglābs un visu uzreiz atrisinās. Ideālu cilvēku nav, tas vienkārši nav iespējams, bet vēlme attīstīties un uzlabot vai mainīt savu dzīvi, ir atbildības uzņemšanās pašam par sevi”, tā terapijas centra “Skaņas un mūzika” psiholoģe.
Raksts pārpublicēts no TVNET.
Vēlies pierakstīties vai radušies jautājumi, sazinies ar mums: 20025145
