Inga Bērziņa

Sertificēta mākslu (mūzikas) terapeite

ZINĀMAIS NEZINĀMAJĀ

/balss praktikums/

Vienots veselums skaņojas gan pats ar sevi, gan mijiedarbojas ar vidi un esošo laiku. Jebkas, kas iepriekš ticis piedzīvots, nekur nepazūd, bet uzkrājas lielā informatīvā atmiņu  krātuvē, saglabājas un ir daļa no mums.  Šajā krātuvē atrodama laime, prieks, mīlestība vai arī bailes, skumjas, dusmas, un, kad esošais krājumu slānis paliek par grūtu un nepanesamu, dzīves ejamais ceļš novirzās vai pat pazūd.

Saskarsmē ar citiem mūsu uztvere veidojas, izejot no vairākiem prezentatīvajiem informācijas veidiem, piem., vizuālais (redzi), audiālais (dzirdi), kinestētiskais (sajūtām) vai jauktais (visi). Visbiežāk kontakta brīdī kā viens no primārajiem uztveres aspektiem ir acīm redzamais: tēls, forma, kustība, krāsa, materiāls, kas caur līnijām, apveidiem, kontūrām un konkrētību iezīmē skaidras robežas. Tikpat būtisks uztveres veids ir audiālais. Ar dzirdes palīdzību varam uztvert dažādus skaņu viļņus, vibrācijas, augstumu toņus, virstoņus. Skaņas caur frekvencēm nonāk pie mums  – ārpus redzamajām robežām  – un atmiņā saglabājas vairāk  kā mirkļa pārdzīvojums vai sajūtas. Tomēr sajūtas vēlas izpausties, un to veicina trešais uztveres veids  – kinestētiskais.  Sataustot, pieskaroties, noglāstot (taktīli), apziņa uztver jaunas sajūtas, kas ne vienmēr meklējamas ķermeņa ārienē. Tikpat labi elpas plūsma, kas virpuļveidīgi virpuļo pa elpvadu uz augšu un ievibrē balss saites, tieši tāpat ieķeras, pieskaras un noglāsta iekšējos ķermeņa muskuļus, arī veicinot jaunu, nepierastu sajūtu rašanos. Savu pirmo elpas kustību mēs piedzīvojam jau dzimšanas brīdī, kad ar pirmo kliedzienu atbrīvojam elpošanas ceļus un piesakām sevi pasaulei – ar balsi.

Balss uzdevums ir apvienot mūsos divas pasaules: piedzīvot ķermeniskās sajūtas un pastiprināt mentālo izpausmi (jūtas), tāpēc nosacīti balsi var asociēt kā “tiltu”, kas savieno gan tveramo, gan netveramo, iekšējo ar ārējo, zināmo un nezināmo.

Balss ķermenī darbojas kā spogulis, un ir īpaša vizītkarte, kas sniedz informāciju par fizisko un psihoemocionālo labizjūtu. Esot vistiešākajā saistībā ar nervu sistēmām, balss kā viens no jūtīgākajiem ķermeņa instrumentiem signalizē par līdzsvara izmaiņām. Piemēram, ja ģimenē viss ir kārtībā, esam cienīti un atzīti savos darbos, iekšēji jūtamies pacilāti, balss skan tembrāli patīkami, tā ir skanoša un, gaisam vairojoties, sajūtama pozitīvu emociju gamma, kas spēj mūs “celt spārnos” un mobilizēt uz jauniem panākumiem, personīgo izaugsmi. Bet pretējā gadījumā: “Ak vai!” –  pēkšņs aizsmakums, drebēšana (vibrēšana), krekšķu atklepošana,  nepatīkams tembrs, sausuma sajūta kaklā un ilgstošākā laika periodā pat pašvērtējuma pazemināšanās.

Bieži vien vecāki bērniem iemāca apspiest daudzas savas emocionālās reakcijas, kuras saistītas ar elpošanu. Apturot kliegšanu, raudāšanu, aizvainojuma nopūtas, žāvāšanos, klepošanu, šņākuļošanu, īdēšanu, tiek apslāpēta viena no pašām svarīgākajām ķermeņa pašreguācijas izpausmēm.

Elpošanas praksi rekomendē vairāku medicīnas nozaru pētījumos, atklājot, ka apzināta elpošana samazina garīgo un fizisko nogurumu, atvieglo muskuļu sāpes un to spriegumu, uzlabo asinsriti, stiprina nervu sistēmu, mazina astmas un bronhiālos simptomus, balansē smadzeņu pusložu darbību, veicina gremošanas un limfātiskās sistēmas darbību, stiprina imūno sistēmu. Un, praktizējot apzināto elpošanu, ir iespēja sajust prieku, veicināt laimes hormona rašanos, sekmēt atveseļošanos no pārpūles un stresa, kompensēt fizisko vingrojumu trūkumu, justies pašapzinīgi un pašpietiekami.

Pētījumi liecina, ka cilvēki, nepareizi elpojot, izmanto tikai 30% no plaušu tilpuma, bet 70% netiek izmantoti vispār. Tā kā šobrīd dzīves kvalitāte neliek vairs smagi strādāt un domāt par fizisko izdzīvošanu, biežāk sastopamais elpošanas veids tiek novērots kā sekls vai vidēji sekls. Savukārt esošais ikdienas stress un ķermeņa spriedze arī būtiski traucē elpas plūsmai, izraisot pat psihoemocionālo disbalansu.

Sajūti, iepazīsti, izmanto!!!

Sesiju cikls tiek balstīts uz praktisku darbību, lai procesa gaitā būtu iespēja piedzīvot kaut ko zināmu, bet tomēr ne tik zināmu.

Iepazīstot savu balsi, būs vieglāk izprast ķermeņa mijiedarbību ar emocionālo pasauli, sajust vertikālo integrāciju. Un, atpazīstot traucējumu veidus un līdzsvarojot sevi,  –  iegūsti jaunu sava ķermeņa vizītkarti!

Runāsim un praktizēsim:

·         Iekšējā balss – ārējā balss (identitāte, personība)

·         Ķermeņa signāli: skaņa, tembrs, diapazons, dikcija (imidžs)

·         Elpa, tās noturība, līdzsvarošana (harizma)

·         Sensorā jūtība (diagnostika, komunikācija) 

Ar izcenojumiem iepazīsties šeit.

Tel.: 20025145